Ostas noteikumi
Izdoti Pāvilostā, 2008. gada 27.martā, pamatojoties uz likuma “Par pašvaldībām” 43. panta 13. punktu un Likuma par ostām 6.panta pirmo daļu.
1. Vispārējā daļa
1. Pāvilostas ostas noteikumi nosaka Pāvilostas ostas iekšējo kārtību un kuģošanas drošību Pāvilostas ostas akvatorijā.
2. Noteikumos lietotie termini:
2.1. galvenais kuģu ceļš – kanāls kuģu ienākšanai Pāvilostas ostā (no molu galiem līdz pēdējai piestātnei vai Sakas upes tiltam);
2.2. piestāšanās josla pie piestātnēm – ūdens virsma un ūdens tilpnes gultnes daļa, ko pie piestātnes aizņem kuģis un kravas operācijām izmantojamās liellaivas, peldošie krāni u.c., bet ne šaurāka par 12m;
2.3. piestātnes lietotājs – piestātnes īpašnieks, nomnieks vai valdītājs;
2.4. ostas kapteinis – ar Pāvilostas ostas valdes lēmumu iecelta ostas pārvaldes amatpersona, kura saņem, reģistrē un pārbauda kuģa kapteiņa vai aģenta iesniegtos 3.nodaļā noteiktos dokumentus un kārto ostas formalitātes;
2.5. mazais kuģis – kuģis, kura garums ir mazāks par 30 m vai kuģa pilna masa nepārsniedz 200 bruto tonnas;
2.6. kuģa aģents – juridiska persona, kas atbilst Ministru kabineta noteiktiem profesionāliem kritērijiem un prasībām, un, kurš noslēdzis sadarbības līgumu ar ostas pārvaldi par ostas maksu un pakalpojumu maksāšanas kārtību. Kuģa aģents ostā pārstāv kuģa īpašnieka intereses atbilstoši viņa noteiktajam pilnvarojumam. Ostas formalitātes kārto kuģa aģentu darbinieki, kas nokārtojuši profesionālo zināšanu pārbaudi saskaņā ar Ministru kabineta prasībām;
2.7. ostas klienti – kravu saņēmēji, nosūtītāji, to pilnvarotie pārstāvji – ekspeditori, kuģu īpašnieki, to pilnvarotie pārstāvji – kuģu aģenti un citas personas, kuras uz tiesiska pamata izmanto ostas pārvaldes un licencēto uzņēmējsabiedrību pakalpojumus, bet kurām ostā nav savas teritorijas, u.c. personas saskaņā ar normatīvajiem aktiem.
2.8. Kuģis – jebkurš kuģošanas līdzeklis, izņemot airu laivu.
2.9. Kravas kuģis – kuģis, kas nav pasažieru, vai zvejas kuģis.
2.10. Zvejas kuģis – jebkura lieluma kuģis ar jebkuru dzinēju, kuru izmanto, vai kurš paredzēts zvejai peļņas nolūkā.
2.11. Pasažieru kuģis – kuģis, kas ir būvēts vai parasti (atsevišķos gadījumos) tiek izmantots vairāk nekā divpadsmit pasažieru pārvadāšanai.
2.12.Izpriecceļojumu kuģis – kuģis (ar jebkuru dzinēju), kuru izmanto vienīgi izpriecceļojumiem un kurš nepārvadā pasažierus vai kravu uz nomas līguma pamata vai par maksu.
3. Noteikumos lietotie saīsinājumi:
3.1. SJO – Starptautiskā jūrniecības organizācija;
3.2. SJO rezolūcija A.887(21) – SJO Asamblejas rezolūcija A.887(21) “Vispasaules jūras avāriju un drošības sakaru sistēmas reģistrācijas datu bāzē esošās informācijas iegūšana, veidošana un koriģēšana”;
3.3. SJO rezolūcija A.857(20) – SJO Asamblejas rezolūcija A.857(20) “Norādījumi Kuģu satiksmes vadībai”;
3.4. COLREG – 1972.gada Konvencija par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem;
3.5. SOLAS – 1974.gada Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras un tās 1988.gada protokols;
3.6. IMDG kodekss – Starptautiskais bīstamo kravu drošas pārvadāšanas kodekss;
3.7. MARPOL – 1973.gada Starptautiskā konvencija par piesārņošanas novēršanu no kuģiem un tās 1978.gada protokols ar pielikumiem;
3.8. INF kodekss – Starptautiskais kodekss iepakotas radioaktīvas kodoldegvielas, plutonija un radioaktīvo atkritumu ar augstu radioaktivitātes līmeni drošai pārvadāšanai;
3.9. V/A SVA Liepājas filiāle – valsts aģentūras “Sabiedrības veselības aģentūra” Liepājas filiāle.
4. Ostas pārvaldīšanu Likumā par ostām, Pāvilostas ostas pārvaldes nolikumā un citos tiesību aktos noteiktajā kārtībā kā publisko un privāto tiesību subjekts, realizē Pāvilostas ostas pārvalde.
5. Ostas teritorijā, saskaņā ar „Likumu par ostām”, esošās kopējās hidrotehniskās būves (piestātnes, krasta nostiprinājumi), navigācijas iekārtas un ierīces ir Pāvilostas ostas pārvaldes valdījumā. Kopējās hidrotehniskās būves un piestātnes var būt arī citu juridisko un fizisko personu īpašumā.
6. Pāvilostas ostas pārvaldei ir Likumā par ostām 4. panta 7.daļā noteiktās tiesības attiecībā uz fiziskajām un juridiskajām personām piederošo zemi ostas teritorijā.
7. Noteikumu 6.punktā noteiktās tiesības izmantojamas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā
8. Ja kāda no šajos noteikumos ietvertajām normām ir pretrunā ar kādu no Latvijas Republikai saistošo starptautisko tiesību normu, tad tiek piemērota attiecīgā starptautisko tiesību norma.
9. Ostas vai tās daļas izmantošanu aizsardzības vajadzībām reglamentē Ministru kabineta 2000.gada 15.augusta noteikumi Nr.277 “Noteikumi par ostu izmantošanu aizsardzības vajadzībām”.
10. Augstceltņu (vairāk kā 1.5 virszemes stāvi vai citas būves, kuru virszemes augstums pārsniedz 6.0 metrus privātās, 9.0 metrus sabiedriskās ) būvniecību, spožu reklāmas uguņu, apgaismošanas mastu un citu apgaismes iekārtu uzstādīšanu, kas var traucēt kuģošanas zīmju un uguņu redzamībai ostā, iepriekš ir jāsaskaņo ar ostas kapteini, ar Latvijas Jūras administrācijas Hidrogrāfijas dienestu, ar būvniecības vai uzstādīšanas objektam blakus esošo nekustamo īpašumu īpašniekiem vai valdītājiem, kā arī ar attiecīgā nekustamā īpašuma, kurā paredzēts veikt būvniecību vai uzstādīšanu, īpašnieku vai valdītāju. 11. Strādājošiem peldošiem krāniem, ūdenslīdējiem, kad tie veic zemūdens darbus, un strādājošiem zemessmēlējiem kuģiem aizborta darbi jāsaskaņo ar ostas kapteini.
2. Ostas zemes un akvatorijas robežas
12. Ostas robežas ir noteiktas ar Ministru kabineta 2006.gada 09.maija noteikumiem Nr.368 “Noteikumi par Pāvilostas ostas robežu noteikšanu”. Noteikumi nosaka Pāvilostas ostas robežas (ostas teritorijas kopplatība — 17,096 ha, tai skaitā sauszeme — 11,763 ha, ūdeņi — 5,333 ha). Teritorijas kopplatību var precizēt pēc robežu uzmērīšanas dabā. Pāvilostas ostas teritorijai ir šādas robežas:
|
Robežposma numurs pēc plāna |
Pa kādiem plāna situācijas elementiem robeža noteikta |
|
|
no |
līdz |
|
|
1 |
2 |
pa Ziemeļu molu līdz Dzintaru ielai |
|
2 |
3 |
pa Dzintaru ielas labo pusi līdz Meža ielai |
|
3 |
4 |
pa Meža ielas labo pusi pāri tiltam pār Sakas upi līdz zemesgabalam Meža ielā 1 |
|
4 |
5 |
pa zemesgabala Meža ielā 1 robežu līdz Ostmalas ielai |
|
5 |
6 |
pa Ostmalas ielas kreiso pusi līdz zemesgabalam Ostmalas ielā 1 |
|
6 |
7 |
pa zemesgabalu Ostmalas ielā 1 un Ostmalas ielā 3 robežu līdz Jūras ielai |
|
7 |
8 |
pa Jūras ielas labo pusi līdz Baltijas jūrai |
|
8 |
9 |
pa Baltijas jūras krastu līdz Dienvidu molam |
|
9 |
10 |
pa Dienvidu molu |
|
10 |
1 |
pa ūdens līniju starp molu galiem |
Pāvilostas ostas robežpunktu koordinātu saraksts (koordinātu sistēma LKS-92):
|
Robežpunktu numurs |
X koordinātas |
Y koordinātas |
|
1. |
308929,05 |
327475,78 |
|
2. |
308643,80 |
327662,86 |
|
3. |
308405,02 |
328439,58 |
|
4. |
308241,54 |
328348,34 |
|
5. |
308216,62 |
328267,88 |
|
6. |
308502,52 |
327637,64 |
|
7. |
308407,00 |
327561,50 |
|
8. |
308583,35 |
327371,50 |
|
9. |
308729,25 |
327524,74 |
|
10. |
308940,01 |
327390,01 |
3. Noteikumi par kuģu satiksmi Pāvilostas ostas akvatorijā
3.1. Kārtība, kādā sniedzama informācija par kravas kuģu ienākšanu ostā un iziešanu no ostas 13. Kuģa kapteinis 24 un četras stundas pirms pienākšanas pie ostas informē Pāvilostas ostas kapteini, kā arī paziņo šādus datus par kuģi: 13.1. kuģa vārdu; 13.2. kuģa tipu; 13.3. karogu; 13.4. izsaukuma signālu; 13.5. garumu, platumu, iegrimi; 13.6. SJO identifikācijas numuru un Jūras mobilā dienesta identifikācijas (MMSI ) numuru; 13.7. kravu; 13.8. kuģa konstrukciju augstumu; 13.9. kuģa aģentu; 13.10. gaidāmo pienākšanas laiku pie pieņemšanas bojas; 13.11. piestātni (ja zināma); 13.12. gaidāmo iziešanas laiku no ostas; 13.13. apkalpes un pasažieru skaitu uz kuģa. 14. Ja uz kuģa atrodas bīstama vai piesārņojoša krava, pirms kuģa ienākšanas vai iziešanas no ostas, kuģa kapteinis vai viņa pilnvarota persona par to ziņo ostas kapteinim atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai, kādā sniedzami ziņojumi par bīstamām un piesārņojošām kuģu kravām. 15. Kuģa kapteinis ar aģenta starpniecību četras stundas pirms kuģa pienākšanas ostā, iziešanas jūrā vai pārtauvošanās paziņo Pāvilostas ostas kapteinim par plānoto operāciju.
3.2. Noformējamie dokumenti
3.2.1. Kravas kuģiem: 16. Formalitātes kuģu ienākšanai ostā un iziešanai no ostas veic saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību. 17. Kuģa aģents piekuģa ienākšanas ostā iesniedz ostas kapteinim šādus dokumentus: 17.1. kravas deklarāciju; 17.2. vispārējo deklarāciju; 17.3. pasažieru sarakstu; 17.4. apkalpes sarakstu; 17.5. kuģa atkritumu deklarāciju;18. Kuģa aģentspie kuģa ienākšanas ostā pēc ostas kapteiņa pieprasījuma iesniedz šādus dokumentus: 18.1. starptautisko tilpības apliecību; 18.2. reģistra sertifikātu. 19. Nepieciešamības gadījumā, ostas kapteinim ir tiesības pieprasīt iesniegt arī citus starptautiskajās konvencijās vai karoga valsts tiesību aktos paredzētos dokumentus vai to kopijas. 20. Kuģa aģents pie kuģa iziešanas no ostasiesniedz ostas kapteinim šādus dokumentus: 20.1. vispārējo deklarāciju; 20.2. kravas deklarāciju; 20.3. apkalpes sarakstu; 20.4. pasažieru sarakstu; 3.2.2. Visiem pārējiem kuģiem 21. Ostas palīgflotes kuģi un vietējās satiksmes kuģi iziešanu jūrā un ienākšanu ostā reģistrē pie ostas kapteiņa. 22. Kuģi, kurus izmēģina gaitā pēc remonta, iesniedz ostas kapteinim: 22.1. kapteiņa pieteikumu; 22.2. kuģu klasifikācijas sabiedrības vai Latvijas Jūras administrācijas Kuģošanas drošības inspekcijas atļauju izmēģinājuma braucienam; 22.3. apkalpes sarakstu atbilstoši “Apliecības par apkalpes minimālo sastāvu” prasībām. 23. Ja pēc dokumentu iesniegšanas kuģa iziešanai no ostas, kuģa komandā vai kuģa tehniskajā stāvoklī radušās izmaiņas, kuģa kapteinim par tām jāpaziņo ostas kapteinim.
3.3. Sakari ostā 24. Kuģojot ostā, kuģi nodrošina nepārtrauktus radiosakarus: 24.1. esot gaitā, UĪV 12. un 16.kanālā; 24.2. UĪV 10. kanāls ir rezerves kanāls. 25. Padziļināšanas kuģi, strādājot ostas akvatorijā, nodrošina nepārtrauktus radiosakarus UĪV 12. un 16.kanālā. 26. UĪV 12. kanālu ostā atļauts izmantot tikai kuģu satiksmes regulēšanai un kuģu izsaukšanai. 27. Pāvilostas ostas kapteinis apstiprina datus par ostas un pilsētas dienestu tālruņu numuriem un citiem sakaru līdzekļiem atbilstoši noteikumiem.
3.4. Loču pakalpojumi 28. Loča pakalpojumi Pāvilostas ostā nav pieejami. Visas konsultācijas par kuģu ceļu sniedz ostas kapteinis.
3.5. Kuģošanas drošība un manevrēšana ostā 29. Kravas kuģu kustība ostā bez ostas kapteiņa atļaujas aizliegta. Atļauju sākt kustību var dot tikai ostas kapteinis. 30. Kravas kuģi pilda ostas kapteiņa rīkojumus attiecībā uz kustības kārtību un kustības ātrumu, enkurvietu izmantošanu. 31. Priekšroka kuģu satiksmē ir: 31.1. avārijas situācijā nonākušiem kuģiem un kuģiem, kuri dodas sniegt palīdzību; 31.2. Latvijas Republikas valsts dienestu kuģiem; 31.3. pasažieru kuģiem; 32. Ostas ūdeņos ir spēkā COLREG konvencija ar labojumiem un šie noteikumi. 33. No ostas izejošiem un pa galveno kuģu ceļu ejošiem kuģiem ir priekšroka attiecībā pret pārējiem satiksmes dalībniekiem. Kuģiem, kuri ņemot vērā to iegrimi un gabarītus, var kuģot ārpus galvenā kuģu ceļa, aizliegts traucēt tādu kuģu kustību, kuri var kuģot tikai tā robežās. 34. Aizliegts kuģot, ja kuģa komanda nav nokomplektēta atbilstoši minimālajām kuģa komandas sastāva prasībām, ja kuģim nav spēkā esoši karoga valsts institūcijas vai kuģu klasifikācijas sabiedrības izsniegti kuģa dokumenti. 35. Kuģu satiksme pa kuģa ceļu notiek tikai vienā virzienā ja kuģa garums pārsniedz 20 m. 36. Kuģu satiksme ostā atļauta 36.1. pie vēja virziena un stipruma: 36.1.1 austrumu un dienvidu virzienā – līdz 14 m/s, 36.1.2. ziemeļu un rietumu virzienā – līdz 10 m/s. 36.2. Kuģu satiksme ostā aizliegta šādos gadījumos: 36.2.1. ja vēja ātrums ostā pārsniedz 14 m/s (atkāpes no šīs prasības nosaka ostas kapteinis); 36.2.2. transporta kuģiem – ja redzamība ir mazāka par 5 kabeļtauvām (0,5 jūras jūdzēm). 37. Kuģojot ostas ūdeņos, apdzīšana aizliegta, izņemot kuģus, kuru garums nepārsniedz 20 m. 38. Kuģu ātrums Pāvilostas ostas akvatorijā nedrīkst pārsniegt 2 mezglus. 39. Kuģiem, kuri iet garām piestātnēs pietauvotiem kuģiem, remontējamām piestātnēm, strādājošiem peldošiem krāniem, ūdenslīdējiem, kad tie veic zemūdens darbus, strādājošiem zemessmēlējiem, jāsamazina ātrums līdz minimālajam manevrēšanas ātrumam. 40. Kuģojot ostā, kravas kuģa sānsvere nedrīkst pārsniegt 3 grādus. 41. Mazo kuģu satiksmei un jahtu burāšanai ostā jānotiek tā, lai netraucētu kuģiem, kuri kuģo pa galveno kuģu ceļu. 42. Pasažieru pārvadāšana uz ūdens atļauta tikai ar speciāli šim nolūkam paredzētiem ūdens transporta līdzekļiem, kuriem ir atbilstoši dokumenti un attiecīgs glābšanas līdzekļu aprīkojums. 43. Kapteinim, kura kuģim draud nogrimšana ostas akvatorijā, jādara viss, lai kuģis nenogrimtu ostas galvenā kuģu ceļa robežās un par nogrimšanas draudiem, nekavējoties jāziņo ostas kapteinim. 44. Par avārijām, nelaimes gadījumiem, ugunsgrēkiem, kā arī bojājumiem, kuri nodarīti kuģiem, ostas būvēm vai ostas navigācijas aprīkojumam, kuģa kapteinis nekavējoties, bet ne vēlāk, kā divu stundu laikā, ziņo ostas kapteinim.
4. Kuģu stāvēšanas un tauvošanās noteikumi
4.1. Kuģu enkurvietas 46. Enkurvietai ostas pieejās nav ierobežojumi, bet dziļums nevar būt mazāks par 10 m un ne tuvāk 5 kabeļtauvām (0,5 jūras jūdzēm) no vadlīnijas un 1.0 j.j.no moliem. 4.2. Piestātņu sagatavošana un lietošana 47. Piestātni kuģa pietauvošanai un attauvošanai sagatavo piestātnes lietotājs par saviem līdzekļiem. 48. Piestātņu sagatavošanā ietilpst: 48.1. noteiktā kārtībā izziņotajai iegrimei atbilstošu dziļumu uzturēšana pie piestātnes un tās pieejās (no galvenā kuģu ceļa robežas līdz piestātnei); 48.2. kuģu tauvošanai traucējošu ceļamkrānu, iekārtu un priekšmetu novākšana; 48.3. piestātnes aizsargaprīkojuma (fenderu) uzturēšana darba kārtībā; 48.4. piestātnes pietiekama apgaismošana diennakts tumšajā laikā; 48.5. piestātnes pietiekama brīvā garuma nodrošināšana kuģa tauvošanai; 48.6. ledus salaušana pie piestātnes un tās pieejās, lai nodrošinātu netraucētu kuģa pietauvošanos, attauvošanos; 48.7. sniega notīrīšana 3 m joslā no piestātnes ārējās malas; 48.8. transporta kuģiem – tauvotāju nodrošināšana tauvošanas operācijām; 48.9. tīrības un kārtības uzturēšana piestātnē. 49. Aizliegts pietauvot, attauvot vai pārtauvot kravas kuģi pie nesagatavotas piestātnes. 50. Maksimāli atļauto kravas kuģa gabarītu tauvošana pie attiecīgās piestātnes iepriekš jāsaskaņo ar ostas kapteini vai ar viņa pilnvarotu personu. 51. Aizliegts nokraut kravu 3 m joslā no piestātnes ārējās malas. 52. Aizliegts bērt sniegu uz ledus slēgtos ostas baseinos. 53. Katrā piestātnē jābūt aprīkojumam cilvēku glābšanai. 54. Piestātnes lietotājs atbild par piestātņu tehnisko stāvokli, to uzturēšanu kārtībā, tehniskās ekspluatācijas, ugunsdrošības, vides aizsardzības un citu noteikumu ievērošanu. Būtisku bojājumu atklāšanas gadījumā par tiem nekavējoties ziņo Pāvilostas ostas pārvaldei. 55. Iznomāto piestātņu apsaimniekošanas nosacījumus nosaka piestātnes nomas līgums. 56. Lai nodrošinātu cilvēku vai kuģu drošību ārkārtas situācijās vai lai novērstu avāriju, dabas katastrofu vai piesārņojuma sekas, Pāvilostas ostas pārvaldei ir tiesības izmantot piestātni, to iepriekš obligāti saskaņojot ar attiecīgās piestātnes lietotāju, ja iespējams. 4.3. Pietauvošanās un attauvošanās kārtība 57. Tauvošanās piestātni kravas kuģim savlaicīgi norāda kuģa aģents, iepriekš saskaņojot to ar piestātnes lietotāju. 58. Pietauvošanas galu skaitu un izvietojumu nosaka kuģa kapteinis. 59. Stāvēšanas laikā pie piestātnes, uz transporta kuģa jābūt nodrošinātai sardzei un drošiem sakariem ar ostas kapteini. Kuģiem jābūt pienācīgi pietauvotiem, aprīkotiem ar apgaismotu trapu, zem kura nostiprināts drošības tīkls. Pie trapa jābūt glābšanas riņķim ar gaismas boju un vismaz 27 m garu līni. 60. Tauvot kuģi pie otra kuģa borta drīkst tikai ar abu kuģu kapteiņu piekrišanu un lai tas netraucētu kuģu kustību pa ostas galveno kuģa ceļu. 61. Saņemot vētras brīdinājumu, kuģa kapteinis veic papildus pasākumus kuģa drošai stāvēšanai. 62. Ja kuģa tauvošanās vai enkura ierīces nav darba gatavībā, pirms paredzamajām pārtauvošanās operācijām par to jāinformē ostas kapteinis. 63. Ārkārtējos gadījumos (ugunsgrēks, plūdi un tamlīdzīgi) ostas kapteinim ir tiesības pieprasīt pārvietot kuģi. Pārvietošanas izdevumus sedz kuģa īpašnieks. 64. Stāvot ostā, kuģiem aizliegts izgriezt aiz borta kravas bomjus, klāja krānus un laivu celtņus, ja tas nav nepieciešams saistībā ar kravas operācijām. 65. Nolaist kuģa laivas, vai glābšanas plostiņus ostā drīkst tikai ar ostas kapteiņa atļauju, izņemot ārkārtējus gadījumus. 66. Kuģim, esot tā brīvguļā un veicot kuģa galveno dzinēju, stūres vai enkuru iekārtu remontu un citus kuģa remontdarbus, šī kuģa brīvguļa jāsaskaņo ar ostas kapteini. 67. Kuģa ārpuses bortam jābūt apgaismotam.
5. Vides aizsardzības noteikumi ostā
68. Kuģiem, juridiskajām un fiziskajām personām, kuri atrodas ostā jāievēro MARPOL konvencija un 1992.gada Konvencija par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību (Helsinku Konvencija), kā arī Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktās prasības. 69. Ostas akvatorijā un ostas reidā aizliegts novadīt no krasta objektiem un kuģiem: 69.1. visa veida naftu un naftu saturošus produktus, kaitīgas un bīstamas ķīmiskas vielas, organiskus savienojumus un atkritumus; 69.2. kravas un bunkurēšanas tanku mazgāšanas ūdeņus un naftas produktus saturošus balasta ūdeņus, sateču ūdeņus; 69.3. ūdeņus, kas izmantoti kuģu tilpņu vai tanku mazgāšanai, kuros transportētas kaitīgas un bīstamas ķīmiskas vielas vai to šķīdumi; 69.4. aizliegts izmest aiz kuģa borta jebkādas kravas paliekas, separāciju un citus atkritumus70. Piesārņoto ūdeņu atsūknēšanas sistēmu vārsti ostā ir aizvērti un aizzīmogoti. 71. Ostā peldošo līdzekļu degvielas uzpilde notiek piestātnēs, tajā skaitā arī bunkerēšana no autocisternām, saskaņā ar ugunsdrošības un SOPEP prasībām. 72. Ostā aizliegta kuģa korpusa mazgāšana, ja tā var radīt ūdens piesārņojumu, tāpat aizliegts izmantot mazgāšanas līdzekļus, kuru sastāvā ietilpst apkārtējai videi bīstamas vielas. 73. Ostā aizliegts veikt kuģa korpusa tīrīšanas un krāsošanas darbus, izņemot vietas ar speciālu aprīkojumu, ievērojot vides aizsardzības prasības. 74. Ostā aizliegta kuģu inseneratoru darbība. 75. Uz kuģiem ostā atļauts izmantot tikai tās tualetes, kurām ierīkota slēgtā sistēma. 76. Kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšana ostā un maksas kārtība par šiem pakalpojumiem notiek atbilstoši Ministru kabineta 2002.gada 8.oktobra noteikumiem Nr.455 “Kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanas kārtība un kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādes kārtība”. 77. Naftas un lejamo ķīmisko vielu transportēšanu ar kuģiem no un uz ostu drīkst veikt tikai tankkuģi ar dubultdibenu vai dubultkorpusu, atbilstoši MARPOL prasībām. 78. Ostas akvatorijā ūdens virsmas attīrīšanai no naftas un tās produktiem aizliegts izmantot preparātus, kuri izšķīdina vai nogremdē peldošo naftu un tās produktus. 79. Ja kravas un bunkurēšanas operāciju, tai skaitā arī veicot bunkerēšanu no autocisternām piestātnēs, laikā rodas naftas vai ķīmisko produktu izlējumi uz klāja vai aiz borta, šīs operācijas nekavējoties pārtrauc un ziņo ostas kapteinim, Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldei(turpmāk tekstā-VVD Jūras un iekšējo ūdeņu pārvalde), kuģa īpašniekam vai aģentam, un nekavējoties sāk savākšanas un attīrīšanas darbus. 80. Kuģu īpašnieks vai fraktētājs ir atbildīgs par zaudējumiem, kuri radušies kaitīgo vielu noplūdes gadījumā viņu vainas dēļ. Piestātnes lietotājs ir atbildīgs par zaudējumiem, kuri radušies kaitīgo vielu noplūdes gadījumā piestātnes lietotāja vainas dēļ. 81. Kuģa kapteinis un piestātnes lietotājs informē ostas kapteini un VVD Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldi par novērotajiem teritorijas vai akvatorijas piesārņojuma gadījumiem. 82. Piestātnes lietotājs ir atbildīgs par piestātnes teritorijas tīrību. 83. Kuģiem ar radioaktīvajām vielām Pāvilostas ostā ienākt aizliegts. 84. Ja uz kuģa atrodas IMDG kodeksā noteiktās 1.klases (eksplozīvās) vai 5.2.klases (organiskie peroksīdi) kravas, tam Pāvilostas ostā ienākt aizliegts.
6. Padziļināšanas darbi ostā
85. Padziļināšanas darbus ostas akvatorijā drīkst uzsākt tikai tad, ja tie ir iepriekš rakstiski saskaņoti ar Pāvilostas ostas pārvaldi, ostas kapteini un pēc tehnisko noteikumu saņemšanas Valsts vides dienestā. 86. Padziļināšanas kuģi pirms darba sākšanas saskaņo enkuru, boju un trošu izvietojumu ar ostas kapteini. 87. Par darba procesā paredzamajām izmaiņām trošu, enkuru un boju izvietojumā, padziļināšanas kuģi operatīvi ziņo ostas kapteinim. 88. Pēc kuģa pieprasījuma padziļināšanas kuģis atbrīvo kuģu ceļu, atlaižot vai ievelkot troses, vai noejot no kuģu ceļa. 89. Uz ostā strādājošiem padziļināšanas kuģiem, jābūt paceltām zīmēm vai ieslēgtām signālugunīm, atbilstoši COLREG prasībām. 90. Kuģis, tuvojoties padziļināšanas kuģim, dod COLREG paredzēto skaņas signālu un sagaida atbildes signālu par turpmāk atļautajām darbībām. Garām ejošais kuģis uztur pastāvīgus radiosakarus ar padziļināšanas kuģi un seko tā norādījumiem. 91. Nestrādājošiem padziļināšanas kuģiem un grunts pārvadāšanas kuģiem ir aizliegts aizņemt kuģu ceļus. 92. Ja padziļināšanas kuģim vienlaicīgi tuvojas kuģi no pretējiem virzieniem, priekšroka ir kuģiem, izejošiem no ostas. 93. Satiksmes uzsākšanai padziļināšanas un grunts pārvadāšanas kuģi pieprasa atļauju.
7. Ostas drošības uzraudzības pamatprincipi
94. Kuģu apsardze ostā tiek veikta saskaņā ar ISPS kodeksa prasībām. 95. Transporta un personu iekļūšana, izkļūšana no ostas teritorijā esošo uzņēmumu norobežotajām (nožogotajām) teritorijām notiek vienīgi caurlaižu kontrolpunktos saskaņā ar attiecīgā uzņēmuma apstiprināto caurlaižu režīmu katrā no šim teritorijām. 96. Ostas teritorijā, uzrādot dienesta apliecību, dienesta pienākumu veikšanai atļauts pārvietoties attiecīgu valsts dienestu amatpersonām un to transportam saskaņā ar likumdošanas prasībām. 97. Par ostas teritorijā, piestātnēs vai noliktavās esošo kravu saglabāšanu atbild attiecīgas piestātnes, noliktavas īpašnieks vai lietotājs. 98. Pārkāpumu un neskaidrību gadījumos tiek informētas Valsts Robežsardzes amatpersonas un piestātņu drošības darbinieki.
8. Muitas, robežapsardzības, sanitārais un ugunsdrošības režīms ostā
8.1. Muitas un robežapsardzības režīms 99. Muitas un robežapsardzības režīmu nosaka muitas lietas un robežkontroli regulējoši normatīvie akti. 100. Uz visiem kuģiem jābūt noformētiem apkalpes un pasažieru sarakstiem (kuģa ruļļiem), personām jābūt klāt jūrnieku grāmatiņām, pasēm vai caurlaidēm.
8.2. Sanitārais režīms 101. Medicīniski sanitāro pārbaudi un uzraudzību ostā veic V/A SVA Liepājas filiāle. Šī dienesta prasības tā kompetences robežās ir obligātas fiziskajām un juridiskajām personām, kas darbojas ostā. Kuģi un peldošie līdzekļi, kuri ienāk ostā, pakļauti V/A SVA Liepājas filiāles medicīniski sanitārajai uzraudzībai un kontrolei. 102. Kuģa kapteinis par nelabvēlīgu sanitāri epidemioloģisko stāvokli, apkalpes locekļiem ar infekcijas slimību pazīmēm, nāves gadījumiem un sanitāri bīstamām kravām ar kuģa aģenta starpniecību informē V/A SVA Liepājas filiāles darbiniekus ne vēlāk kā divpadsmit stundas pirms kuģa pienākšanas ārējā reidā. 103. Kuģiem, kuri ienākuši no īpaši bīstamu infekcijas slimību skartajām teritorijām, V/A SVA Liepājas filiāle darbinieki, pēc saviem ieskatiem un atbilstoši apstākļiem, medicīniski sanitāro pārbaudi veic pie ieejas ostā. 104. Kuģu sanitāro dokumentu noformēšana notiek visu diennakti iesniegumu saņemšanas kārtībā. 105. Nelabvēlīgas epidemioloģiskās situācijas gadījumā uz kuģa V/A SVA Liepājas filiāles darbinieki organizē pretepidēmiskos pasākumus. 106. V/A SVA Liepājas filiāles darbinieki atbilstoši valsts uzraudzības programmai “Mēra ierosinātāju cirkulācijas uzraudzība” veic regulāru grauzēju kontroli ostas teritorijā un uz kuģiem. Ostas teritorijā esošo noliktavu lietotāji par grauzēju parādīšanos ziņo V/A SVA Liepājas filiāles darbiniekiem. 107. Dezinfekciju, dezinsekciju un deratizāciju kuģim, kravai, kravas rūmei pēc sanitāri bīstamās kravas izkraušanas veic V/A SVA Liepājas filiāles darbinieki, ievērojot visus drošības pasākumus. Minētie darbi tiek veikti par kuģa īpašnieka līdzekļiem. 108. Piestātnes hidrantu un ūdens liellaivu dzeramā ūdens kvalitāti kontrolē V/A SVA Liepājas filiāles darbinieki. 109. Pēc kapteiņa vai kuģa īpašnieka pieprasījuma un par viņa līdzekļiem V/A SVA Liepājas filiāles darbinieki veic uz kuģa sekojošus darbus: 109.1. ūdens testēšanu ar attiecīga sertifikāta izdošanu par atbilstību attiecīgo valstu standartam; 109.2. novērtējumu par kuģu notekūdeņu attīrīšanas un dezinfekcijas sistēmas efektivitāti atbilstoši MARPOL prasībām; 109.3. medikamentu un medicīniskā aprīkojuma pirmās palīdzības sniegšanai esības pārbaudi ar attiecīgā sertifikāta izsniegšanu. 110. Lai novērstu bīstamo infekcijas slimību ievešanas un izplatīšanas draudus Latvijā, kuģa kapteinis ziņo V/A SVA Liepājas filiāles darbiniekiem par apkalpes locekļu maiņu.
8.3. Ugunsdrošības režīms ostā 111. Par ugunsdrošību katrā ostas iecirknī atbild attiecīgās ostas teritorijas īpašnieks vai lietotājs. 112. Par ugunsdrošību uz kuģiem, kuri atrodas ostas akvatorijā, atbild un tās prasību izpildi nodrošina kuģa kapteinis. 113. Kuģiem, atrodoties ostas akvatorijā, to ugunsdzēsības sistēmām un aprīkojumam ir jābūt darba kārtībā un gatavam tūlītējai lietošanai. 114. Atklājot ugunsgrēka izcelšanos uz kuģa, kuģa sardze izsludina trauksmi, organizē ugunsgrēka likvidāciju, ziņo ostas kapteinim un Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Liepājas brigādei, kura nepieciešamības gadījumā piedalās ugunsdzēšanas darbos. 115. Atklājot ugunsgrēku ostas teritorijā, persona, kas to atklājusi nekavējoties informē ostas kapteini, Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Liepājas brigādi un piestātnes lietotāju un uzsāk ugunsgrēka likvidāciju visiem pieejamajiem līdzekļiem. Piestātnes lietotājs, pēc ugunsgrēka atklāšanas vai paziņojuma par ugunsgrēku saņemšanas, izsludina trauksmi un organizē ugunsgrēka dzēšanu. 116. Izceļoties ugunsgrēkam ostas teritorijā, kuģim jābūt gatavam atstāt bīstamo ostas rajonu. 117. Īslaicīgu darbu ar uguni veikšanai uz kuģošanas līdzekļiem, nepieciešamības gadījumā jāsaņem rakstiska atļauja saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, obligāti jāinformē piestātnes lietotājs. 118. Atļauju uzpildīt kuģus ar degvielu (izņemot kuģu bunkerēšanu un degvielas uzpildi saskaņā ar 71.punktu) vai citu ugunsbīstamu kravu dod ostas kapteinis, saskaņojot ar piestātnes lietotāju. Kuģim jāpaceļ signālkarogs “Bravo” un tumšā diennakts laikā jāieslēdz sarkana lokuguns. 119. Visos ostas rajonos jābūt izliktām aizliedzošām un paskaidrojošām zīmēm latviešu un angļu valodā.
9. Atbildība par ostas noteikumu pārkāpšanu
120. Šie noteikumi ir saistoši visām juridiskajām un fiziskajām personām, tai skaitā kuģiem, kas atrodas vai darbojas ostā. Šo noteikumu izpildi pārrauga Pāvilostas ostas pārvalde un ostas kapteinis. 121. Par šo noteikumu neievērošanu jebkura juridiskā vai fiziskā persona ir atbildīga saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu un citiem normatīvajiem aktiem. 122. Pāvilostas ostas pārvalde nav atbildīga par citas juridiskās vai fiziskās personas darbības vai bezdarbības rezultātiem un ir tiesīga normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā panākt jebkuru ostai radušos tiešo zaudējumu pilnu kompensāciju. 123. Lai nodrošinātu ostas darbību, pēc izmaiņām Latvijas Republikas normatīvajos aktos, šajos noteikumos var izdarīt grozījumus. Ja grozījumi netiek veikti, vadās pēc normatīvajā aktā ar augstāku juridisko spēku noteiktā.124. Šo noteikumu nezināšana neatbrīvo to pārkāpēju no likumā paredzētās atbildības.
10. Ostā ņemamās maksas
125. Ostas maksas un tarifu robežlīmeņus apstiprina Pāvilostas ostas valde. Pāvilostas ostas pārvalde 45 dienas pirms ostas maksu grozījumu spēkā stāšanās nodrošina ostas maksu grozījumu pieejamību Pāvilostas mājas lapā latviešu un angļu valodās. 126. Ostas valde var apstiprināt Pāvilostas ostas maksas un tarifu robežlīmeņus šādiem pakalpojumiem: 126.1. ostas maksas: 126.1.1. tonnāžas maksa; 126.1.2. kanāla maksa; 126.1.3. sanitārā maksa; 126.1.4. mazo kuģu maksa; 126.1.5. enkura maksa; 126.1.6. ledus maksa; 126.1.7. piestātnes maksa; 126.1.8. kravas maksa; 126.1.9. pasažieru maksa; 126.2. tarifu robežlīmeņus šādiem pakalpojumiem, ko sniedz ostā: 126.2.1. maksa par tauvošanas darbu izpildi; 126.2.2. maksa par atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanu; 126.2.3. maksa par velkoņu un citu peldošo līdzekļu izmantošanu; 126.2.4. samaksu par ugunsdzēsēju pakalpojumiem; 126.2.5. maksa par dzeramā ūdens piegādi. 127. Kuģi pirms iziešanas no ostas apmaksā jebkurai juridiskajai vai fiziskajai personai radītos zaudējumus. 128. Kravas kuģu aģents nodrošina noteikto ostas maksu un maksu par pakalpojumiem nomaksu Pāvilostas ostas pārvaldei un Latvijas Jūras administrācijai, to iekasēšanu no kuģu īpašniekiem, atbilstoši ostā pastāvošiem tarifiem un maksājumu kārtībai. Pārējo kuģu īpašnieki veic normatīvajos aktos noteiktos norēķinus ar Pāvilostas ostas pārvaldi un Latvijas Jūras administrāciju pēc atbilstoši izrakstītajiem un apmaksai iesniegtajiem rēķiniem. 129. Pāvilostas ostas pārvalde nodrošina sekojošu pakalpojumu pieejamību ostā: 129.1. degvielas un smērvielas apgāde (degvielas uzpildi un bunkurēšanu no autocisternām savās piestātnēs savas saimnieciskās darbības ietvaros veic arī attiecīgo piestātņu lietotāji); 129.2. dzeramā ūdens apgāde: 129.2.1. no ūdensvadiem piestātnēs; 129.3. piesārņoto ūdeņu un atkritumu savākšanu: 129.3.1. autocisternas, specializētais autotransports, DUS; 129.3.2. sauso atkritumu savākšanai paredzēti krasta konteineri.
11. Ostas kapteinis
130. Ostas kapteinis organizē un kontrolē kuģu satiksmi ostā un ostas pievedceļos, veic kuģošanas drošības kontroles funkcijas attiecībā uz kuģu satiksmi ostā, ostas akvatorijā, kuģu ceļos, piestātnēs un termināļos. 131. Ostas kapteiņa rīkojumi, kuri izdoti saskaņā ar spēkā esošiem tiesību aktiem un saistīti ar kuģošanas drošības pasākumiem ir obligāti visiem kuģiem, organizācijām, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kā arī citām juridiskajām un fiziskajām personām, kuras darbojas vai atrodas ostas teritorijā. 132. Ostas kapteinim ir tiesības ostā stāvošu kuģi izsūtīt jūrā vai pārvietot gadījumā, ja uz kuģa ir radusies ārkārtēja situācija, vai tas apdraud citus tuvumā esošus kuģus, ostas iekārtas, cilvēkus vai vidi. Ar pārvietošanu saistītās izmaksas sedz kuģa īpašnieks. 133. Par visiem ostā notikušajiem jūras negadījumiem ostas kapteinis ziņo Krasta apsardzei un Latvijas Jūras administrācijai, bet piesārņojuma gadījumā arī VVD Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldei, kā arī organizē šo negadījumu sākotnējo izmeklēšanu, liecību un dokumentu iegūšanu – arī attiecībā uz tādu kuģi, kurš ir bijis iesaistīts negadījumā, bet nav guvis bojājumus, ir jūrasspējīgs un gatavojas iziešanai, vai arī iziet no ostas. 134. Pāvilostas ostā, ostas kapteiņa pienākumus, ar ostas valdes lēmumu var pildīt Pāvilostas ostas pārvaldnieks. 135.Ostas kapteinis izstrādā un iesniedz apstiprināšanai ostas noteikumus. 136.Savas kompetences ietvaros kontrolē ostas noteikumu ievērošanu. 137.Kontrolē ostas teritorijas aizsardzību pret piesārņojumu, nodrošina piesārņojuma seku likvidēšanu ostā. 138.Apsaimnieko valdījumā nodoto īpašumu, hidrotehniskās būves, kuģu ceļus, navigācijas iekārtas un ierīces.
12. Kuģu aizturēšana un arests
139. Kuģa aizturēšanu vai arestu veic saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumu, Jūras kodeksu un citiem normatīvajiem aktiem.
13. Hidrotehnisko būvju un iekārtu ekspluatācija
140. Atļauju kravas kuģu tauvošanai un kravas operācijām attiecīgajā piestātnē dod ostas kapteinis. 141. Lai saņemtu 137.punktā noteikto atļauju, piestātņu un akvatoriju lietotāji vai īpašnieki ostas kapteinim iesniedz šādus dokumentus: 141.1. Ostas administrācijas atļauju uzņēmējdarbībai ostas teritorijā; 141.2. aktu par objekta nodošanu ekspluatācijā; 141.3. dziļumu mērījumu plānu pieejās piestātnei; 141.4. dziļumu mērījumu plānu 10 m platā joslā gar piestātni; 141.5. akta oriģinālu par ūdenslīdēju veikto apskati 10 m platā joslā gar piestātni pēc grunts attīrīšanas; 141.6. akta oriģinālu par akvatorijas apsekošanu ar cieto trali pēc kuģošanai bīstamo priekšmetu novākšanas, ja to pieprasa ostas kapteinis. 142. Saskaņā ar 141.punktu piestātņu lietotāji katru gadu iesniedz ostas kapteinim datus par dziļumiem pie piestātnēm un to pieejās. Piestātņu, kurās tiek krautas beramkravas, metāllūžņi, papīrmalka un tamlīdzīga krava, lietotāji reizi divpadsmit mēnešos iesniedz ostas kapteinim aktus par piestāšanās joslas ūdenslīdēju veikto apskati. 143. Saskaņā ar 141.punktu ostas kapteinis var pieprasīt papildus dziļumu mērīšanas aktus un aktus par ūdenslīdēju veikto apskati, kā arī datus par akvatorijas apsekošanu ar cieto trali. 144. Saskaņā ar 141.punktu kuģiem aizliegts pie piestātnes darbināt dzenskrūvi, izņemot manevrus, kuri nepieciešami kuģa pietauvošanai vai attauvošanai. 145. Saskaņā ar 141.punktu regulēt galveno dzinēju darbībā pēc remonta atļauts tikai ar ostas kapteiņa un piestātnes lietotāja rakstisku piekrišanu, netraucējot citiem kuģiem. 146. Kravas slodze uz piestātni nedrīkst pārsniegt paredzētās pieļaujamās slodzes. 147. Zemūdens kabeļu, zemteku trasēm un augstsprieguma elektrolīnijām jābūt attiecīgi apzīmētām. 148. Piestātņu lietotāji jāievēro attiecīgās piestātnes paredzētais pielietojums. 149. Ja kuģa darbības rezultātā tiek sabojāta piestātne vai cita ostas būve, ierīce jeb iekārta, Pāvilostas ostas pārvaldes tehniskās daļas, ostas kapteiņa un piestātnes lietotāja pārstāvji kopā ar kuģa kapteini pirms kuģa atiešanas sastāda notikuma aktu, kas kopā ar attiecīgo remontdarbu izdevumu tāmi iesniedzams kuģa īpašniekam kā pretenzijas ierosinājums. Attiecīgus apsekojumus un nepieciešamos aktus nodrošina bojātā objekta īpašnieks vai lietotājs.150. Zaudējumus, kurus kuģis radījis ostas hidrotehniskajām būvēm, navigācijas iekārtām, ostas komunikācijām un ierīcēm sedz kuģa īpašnieks.
14. Zveja ostas akvatorijā
151. Zvejas rīku izvietojums un makšķerēšana ostas akvatorijā aizliegta.
15. Velkoņu pakalpojumi ostā
152. Pamatojoties uz Pāvilostas pārvaldes un attiecīgā velkoņa īpašnieka vai valdītāja starpā noslēgtu līgumu velkoņi ostā sniedz pakalpojumus par samaksu. 153. Kuģim nepieciešamo velkoņu skaitu nosaka kuģa kapteinis pēc ostas kapteiņa ieteikuma. 154. Tauvā velkamā kuģa kapteinis vada velkoņu darbu, nosaka nepieciešamo velkoņu pakalpojumu veidu un apjomu, kā arī atbild par velkoņu drošību. Avārijas gadījumā, ja nav pierādīta velkoņa vaina, par sekām atbild kuģa kapteinis. 155. Velkot tauvā kuģi bez komandas, velkoņu darbu vada tā velkoņa kapteinis, kura vilkšanas tauva nostiprināta velkamā kuģa priekšgalā. 156. Par velkoņu pakalpojumiem Pāvilostas ostas pārvalde noslēdz attiecīgu līgumu ar konkrētā velkoņa īpašnieku. Šiem velkoņiem vētras brīdinājuma darbības laikā jābūt darba gatavībā. 157. Kuģa kapteinim ir tiesības atteikties no pasūtīto velkoņu pakalpojumiem vēlākais vienu stundu pirms pieteiktā laika. Ja kuģis atsakās no pakalpojumiem mazāk nekā vienu stundu pirms operācijas sākuma, tad kuģa kapteinim velkoņa pakalpojumi jāapmaksā pēc noteiktās stundas tarifa likmes, ņemot vērā velkoņa faktiski patērēto laiku ceļā pie kuģa un atpakaļ līdz stāvvietai. 158. Ostā strādājošiem velkoņiem jānodrošina UĪV sakari.
16. Papildus nosacījumi
159. Konvencionālie kuģi un uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), organizācijas, juridiskās un fiziskās personas, kas darbojas ostā ar konvencionālajiem kuģiem (aģentēšana, apkalpošana, kravu iekraušana un izkraušana u.c.), bez šajos noteikumos minētajiem Latvijas Republikas un starptautiskajiem normatīvajiem aktiem ievēro: 159.1. SJO Rekomendācijas drošai bīstamo kravu transportēšanai un ar to saistītajām aktivitātēm ostās (IMO Recommendations on the Safe Transport of Dangerous Cargoes and Related Activities in Port Areas, SJO cirkulārs MSC/Circ.675); 159.2. SJO Kravu drošas kraušanas un nostiprināšanas kodeksu ar tā labojumiem (IMO Code of Safe Practice for Cargo Stowage and Securing, SJO rezolūcija A.714(17)); 159.3. SJO Beramkravu pārvadātāju iekraušanas un izkraušanas drošas prakses kodeksu (BLU kodekss), (Code of Practice for the Safe Loading and Unloading of Bulk Carriers (BLU Code), SJO rezolūcija A.862(20)); 159.4. SJO/ Starptautiskās Darba organizācijas/ ANO Eiropas ekonomisko lietu komitejas Vadlīnijas kravas transporta vienību iepakošanai (IMO/ ILO/ UN ECE Guidelines for Packing of Cargo Transport Units (CTUs), 1997); 159.5. Starptautiskās Ostu asociācijas rokasgrāmatu Bīstamās kravas un Ostas vide (IAPH Dangerous Goods and Port Environment); 159.6. Starptautisko Graudu drošas pārvadāšanas kodeksu (International Code for the Safe Carriage of Grain in Bulk, SJO rezolūcija MSC.23(59)); 159.7. SJO Drošas prakses kodekss kokmateriālu pārvadāšanai uz kuģa klāja ar tā grozījumiem (Code of Safe Practice for Ships Carrying Timber Deck Cargoes, as amended, SJO rezolūcija A.715(17)); 159.8. Droša darbība uz konteineru kuģiem, 1998.gads (ICHCA Safe Working on Container Ships, 1998).
17. Noslēguma jautājums
160. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos par spēku zaudējušo Satiksmes ministrijas 1996.gada 22.februāra atzīstamo Pāvilostas ostas noteikumu numuru – Nr.12. noteikumi “Pāvilostas ostas noteikumi”. 161. Visi jautājumi, kas nav atrunāti šajos Pāvilostas ostas noteikumos, tiek risināti saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem un citiem spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
Sakas novada domes priekšsēdētājs U.Kristapsons (paraksts)
