Ostas vēsture

Sakas upes grīva kā osta darbojās jau Hercoga Jēkaba laikā (1642-1682), kad to izmantoja Aizputes tirgotāji, lai eksportētu koku, graudus un citus produktus.

Pirmā koka molu konstrukcija tika izveidota 1878. gada ziemā – to par 8000 zelta rubļiem pasūtīja Upesmuižas barons Otto fon Lilienfelds (Otto Friedrich von Lilienfeld). 1879. gada 16. maijā viņš svinīgā ceremonijā iemūrēja loču mājas pamatakmeni un tajā pašā dienā nokristīja nākamo pilsētu sava brāļa, Kurzemes gubernatora Pāvila fon Lilienfelda (Paul von Lilienfeld) vārdā par Paulshafen jeb Pāvilostu. Loču māja tika pabeigta tajā pašā gadā, un laika gaitā tā ir tikusi izmantota visdažādākajām vajadzībām (arī kā krogs, Vācu armijas kazarmas un muita). Šobrīd ēkā atrodas Pāvilostas muzejs.
Sākumā ostu izmantoja tikai daži zvejnieki, trīs nelieli muižas burinieki un velkonis, kas ar Upesmuižas precēm apgādāja Liepājas tirgu, bet drīz kuģošanas aktivitāte strauji pieauga. Laikā no 1890. līdz 1895. gadam ostas mols tika pagarināts līdz 90 metriem, un pirms Pirmā pasaules kara Pāvilostā jau bija ap 20 kuģošanas kārtībā esošu kuģu un ap 100 zvejas laivu. Ostā darbojās trīs kuģu būvētavas, kurās būvēja nelielus buru kuģus – vienmastu “malkas jančus”, kā arī divmastu gafelšonerus tālākiem reisiem. Šajā laikā Pāvilostā tika uzbūvēti 15 kuģi. Pēc kara kuģu būvniecība vairs netika atjaunota.

No 1923. līdz 1929. gadam osta tika rekonstruēta un finansēta no valsts budžeta, tika paplašināts mols un padziļināta grīva. Latvijas valsts rekonstrukcijas darbos investēja 2.4 miljonus latu. Lai gan komerciālo aktivitāšu līmenis nebija augsts (galvenokārt, koka eksports), ostai bija sava robeža, robežsardze un glābšanas vienība. Pāvilosta bija vislabāk uzturētā osta starp mazajām ostām Latvijā.

Otrā pasaules kara laikā ostā netika veiktas nekādas komerciālās darbības, to lietoja tikai krasta apsardzes kuģi, jo gandrīz visi vietējie kuģi un laivas kara laikā tika iznīcinātas.
1949.gadā tika uzbūvēta jauna kuģu piestātne un degvielas noliktava, osta tika regulāri padziļināta. Padomju laikā ostu vadīja zvejniecības kolhozs un vietējiem zvejniekiem bija ierobežota piekļuve ostai.

Kopš 2006. gada ostā ir izbūvēta jauna, moderna jahtu piestātne Pāvilosta Marina, ierīkota Statoil degvielas uzpildes stacija un izbūvēta jauna, 128 metrus gara zvejas piestātne.

2010. gadā pilnībā rekonstruēti Pāvilostas ostas moli, atjaunotas vēsturiskās bākas molu galos un veikti ostas akvatorija padziļināšanas darbi līdz 4.5 metru dziļumam. Pašlaik Ziemeļu mola garums ir 287,0 metri, Dienvidu mola – 297,5 metri.

2011. gadā Sakas upes labajā krastā ir rekonstruēta viesjahtu piestātne un izbūvēta jauna, 90m gara daudzfunkcionāla piestātne, kas atļauj Pāvilostas ostā pieņemt arī neliela izmēra pasažieru prāmjus.